Ko darīt, ja Tev vai tuviniekam tiek diagnosticēta demence?

 

Demence, nav dabiska novecošanas sastāvdaļā, bet slimība. Šajā rakstā būs lasāmi daži padomi, lai saglabātu savu un savu tuvinieku dzīves kvalitāti, ja esat slims vai tuvinieks slimo ar demenci:

  • Rūpējieties par savu tuvinieku fizisko veselību:  vingrojiet, atpūtieties un ieturiet sabalansētu diētu.
  • Ieplānojiet regulāras medicīniskas pārbaudes dementajam pie ārstiem, kas ir specializējušies  demences  un tai radniecīgu slimību ārstēšanā,  geriatrija (ārsts, kurš ir specializējies gados vecu cilvēku ārstēšanā).
  • Lietojiet medikamentus saskaņā ar  ārsta norādēm un neveiciet pašrocīgas izmaiņas zāļu lietošanā.
  • Pievienojaties demento atbalsta grupai, kurā Jūs varat satikies ar citiem un uzzināt vairāk par šo slimību.
  • Nelietojiet alkoholu kā „bēgšanas” mehānismu.    Lai gan alkohola lietošana var, Jums likt  justies labāk un pat  izklaidēt, tomēr tā iedarbība ir īslaicīga. Alkohols kombinācijā ar medikamentiem noteikti nav ieteicams.
  • Ja Jūs vēl aizvien strādājiet, tad sāciet meklēt citas darba iespējas/alternatīvas, darbs no mājām, ātrākas pensionēšanās iespējas vai apdomājiet citus variantus.
  • Uzturiet atvērtu komunikāciju ar draugiem, ģimeni un mīļotajiem. Turpiniet dalīties savās emocijās ar viņiem. Nebaidieties lūgt viņu palīdzību, ja jūtat nepieciešamību pēc tā.
  • Novietojiet savas mantas Jums viegli redzamās vietās.  Centieties likt lietas tajās pašas vietās. Zīmīšu likšana  pie atvilktnēm vai durvīm  varbūt vēl viens noderīgs veids, kā būt lietas kursā par savu mantu atrašanās vietu.
  • Turpiniet nodarboties ar Jums iecienītām aktivitātes cik ilgi vien spējiet. Padomājiet, kā pielāgot šīs aktivitātes izmaiņām Jūsu veselības stāvoklī. Jums var būt nepieciešama ārsta, ģimenes vai draugu palīdzība, lai turpinātu nodarboties ar Jums tīkamām aktivitātēm.  Piemēram, ja biezas grāmatas lasīšana Jums sāk kļūt apgrūtinoša, tad varat palūgt kādam to ierakstīt diskā un klausīties pa nelielam gabalam vai nodaļām.
  • Grūtus uzdevumus veiciet tajā dienas daļā, kad jūtaties vislabāk, un nebaidieties šo uzdevumu veikšanai veltīt tik daudz laika, cik Jums tas ir nepieciešams. Ja nespējat tikt galā ar uzdevuma veikšanu, tad nebaidieties  nedaudz atpūsties vai lūgt kāda cita palīdzību.
  • Turiet pa rokai plānotāju, kur atzīmēt plānotās tikšanās, veicamo uzdevumu sarakstu un medikamentu lietošanas grafiku. Izveidojiet sarakstu ar svarīgiem tālruņa numuriem, kā arī uzrakstiet informāciju par sevi (kur Jūs dzīvojiet, Jūsu tālruņa numuru un Jūsu uzticības personas tālruņa numuru) un turiet šo sarakstu vienmēr pie sevis ārkārtas gadījumiem.
  • Apsveriet domu par dienasgrāmatas rakstīšanu, lai rakstiski izteiktu savas emocijas  un apzināti spētu strādāt ar tām.
  • Plānojiet savu nākotni. Padomājiet kādu Jūs velētos redzēt  savu dzīvi, kad Jūsu slimība būs progresējusi un Jūs vairs nespēsiet pats par sevi parūpēties. Dariet zināmas savas izvēlētās  ārstniecības metodes savai ģimenei, jo īpaši pašiem tuvākajiem, un veiciet nepieciešamās juridiskās un finansiālās vienošanās (piemēram, pilnvarojiet uzticamības personu, kas pārvaldīs Jūsu naudu un lietas, kad pats vairs to nespēsiet izdarīt). Kā arī apsveriet un apspriediet jautājumu par alternatīva mājokļa izvēli, kurā Jūs vēlētos dzīvot, ja radīsies šāda nepieciešamība.

Diagnoze – demence nozīmē, ka nākotnē gaidāmi izaicinājumi, un sāciet domāt par tiem jau šodien!

Padomi aprūpētājiem: dzīve kļūst par izaicinājumu ne tikai cilvēkiem, kuriem diagnosticē demence, bet arī cilvēkiem, kas rūpējas cilvēku ar diagnozi par demence.

Ģimenes locekļi vai aprūpētāji, kas rūpējas par demento bieži tiek pakļauti stresam. Tāpēc bieži jūtas izolēti, vientuļi un atstāti likteņa varā, cīnoties ar „nezināmo X” un noskatoties, kā viņu iemīļotie kļūst aizvien tālāki, un atsvešināti. Aprūpētājos var attīstīties dusmu, aizvainojuma, vainas un bezcerības sajūtas papildus skumjām, ko viņi izjūt pret sev mīļajiem cilvēkiem un sevi. Depresija ir ļoti izplatīta starp pilna laika demento pacientu aprūpētājiem. Pati svarīgākā lieta, kas ir jāatceras – Tu nevari rūpēties par citu, ja vispirms neparūpējies pats par sevi.

  • Pievērs uzmanību savai fiziskajai un psihiskajai veselībai. Pētījumi rāda, ka Alzheimera slimību aprūpētāji ir vairāk  pakļauti depresijai un dažādām saslimstībām,  jo īpaši, ja viņi nesaņem atbilstošu atbalstu no ģimenes, draugu un sabiedrības puses. Ja tu esi aprūpētājs, tad pārliecinies, ka  tu pietiekami  izgulies, vingro, lieto sabalansētu uzturu, socializējies un velti laiku sev.
  • Pamani sevī izdegšanas pazīmes (piemēram, dusmas, trauksmi, uzbudināmību, depresiju, sociālo atstumtību, nogurumu vai miega traucējumus), un / vai veselības problēmas (piemēram, čūlas, migrēnu vai augstu asinsspiedienu). Ja ir nepieciešams, vērsies pie  ārsta,  kurš zina, kā ārstēt  aprūpētāja izdegšanu, depresiju un bēdas.
  • Centies piebiedroties aprūpētāju atbalsta grupai, kas var sniegt apmācību un emocionālo atbalstu.

  Materiāls: http://www.dementia.com/coping-with.html un https://dacagate.lv/  Tulkojusi: Agrita Smilga

Sociālās centrs Rīgā